Dzīvokļu jautājumi allaž ir aktuāli

01.02.2005.

1) Iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem ir apmierinoši,
2) Vietējā migrācija samazinās,
3) Sociālais dzīvojamais fonds Preiļu novada domes redzeslokā.


Preiļu novada iedzīvotāji, kuri ir noslēguši 2582 apsaimniekošanas līgumus un 610 ģimenes, kuras dzīvo no pašvaldības īrētajos dzīvokļos, apmierinoši maksā par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Nevalda haoss, kas bija pirms desmit gadiem, kad vairāk nekā puse īrnieku un dzīvokļu īpašnieku neveica komunālos maksājumus, uzkrāja parādus, kas destabilizēja pakalpojumu sniedzēju darbību un sasniedza daudzus desmitus tūkstošu latu. Rezultātā cietēji bija arī tie, kuri maksāja.


Pamatojoties uz SIA “Preiļu Saimnieks” informāciju, pēdējos trīs gados iedzīvotāju komunālo maksājumu parādi namu apsaimniekotājam ir samazinājušies par četrdesmit pieciem procentiem. Arī kārtējos maksājumus iedzīvotāji veic godprātīgi. Īpaši to jāsaka par Preiļu pilsētas pensionāriem.


Pavisam nenozīmīga ir vietējā migrācija, kad iedzīvotāji maina, pērk un pārdod dzīvokļus Preiļu pilsētā. Pozitīvi norēķinus par komunālajiem maksājumiem veicināja tas fakts, ka pēdējos  gados nav palielināta maksa par apkuri un īri. Ir attaisnojies SIA “Preiļu Saimnieks” darbs ar īrniekiem – parādniekiem. Tas ir arī Preiļu novada domes dzīvokļu jautājumu komisijas darbības rezultāts, jo ar šo iedzīvotāju grupu un problēmām allaž nācies strādāt visvairāk. Lai rastu izeju no tobrīd šķietamās bezizejas, kad daļa iedzīvotāju nespēja samaksāt komunālos maksājumus, bet citi apzināti neveica šos maksājumus, tika veidots sociālais dzīvojamais fonds, kas ar katru gadu paplašinājās. No pašvaldības budžeta tiek plānoti līdzekļi sociālā dzīvojamā fonda izveidošanai un uzturēšanai.


Ar pilnu atbildības sajūtu varu apliecināt, ka ne Preiļu pilsētā, ne Aizkalnē, ne Līčos nenotiek un nenotiks iedzīvotāju masveida izlikšanas no dzīvokļiem. Šī dažu aģitatoru “medusmaize” pirmsvēlēšanu gaisotnē ir tukša salmu kulšana un īrnieku baidīšana, lai vāktu lētticīgu vēlētāju balsis. Prasības pieteikumi tiesā ir tikai atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad īrnieks apzināti nemaksā par saņemtajiem pakalpojumiem apsaimniekotājam.


2004.gadā bija divas izlikšanas no dzīvokļiem. Turklāt viens no īrniekiem dzīvoja un strādāja Rīgā, kur īrēja dzīvokli, bet Preiļos par dzīvokli nemaksāja, tāpēc bija uzkrāts vairāk kā tūkstotis latu liels parāds. Pašlaik ap tūkstoti latu lielu parādu ir uzkrājusi tikai viena īrniece. Viņa strādā vienā no pašvaldības iestādēm un ir maksātspējīga.


Vienmēr bija un būs iedzīvotāji, kuri lūgs pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Šiem mērķiem kalpo sociālais dzīvojamais fonds. Tur dzīvo dažādās dzīves situācijās nonākuši maznodrošināti cilvēki. Lai paplašinātu šo dzīvojamo fondu, visiem brīvajiem dzīvokļiem ar malkas apkuri tiek piešķirts sociālā dzīvokļa statuss. Lielākā daļa īrnieku, kuri īrē sociālās platības, pieder pie sociāli aizsargājamām iedzīvotāju grupām: bāreņi, kuri atgriežas savā dzimtajā novadā, daudzbērnu ģimenes, invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki un pensionāri. 2004.gadā atsevišķi sociālie dzīvokļi un istabas ir piešķirtas ģimenēm ar bērniem. Pašlaik uz sociālo divistabu dzīvokli ar malkas apkuri pāries dzīvot ģimene, kurā ir četri bērni, jo šī ģimene nevar apmaksāt komunālos maksājumus labiekārtotā divistabu sociālajā dzīvoklī. Īrnieki, kuri pieder sociāli aizsargājamām grupām – daudzbērnu ģimenes, bāreņi, invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki un pensionāri, kuri ir Preiļu novada iedzīvotāji, ir saņēmuši pašvaldības palīdzību, viņiem ir piešķirti atsevišķi dzīvokļi vai istabas. Iespēju robežās pakāpeniski cenšamies uzlabot šo ģimeņu sadzīves apstākļus.


Rodas problēma ar vientuļo pensionāru, kuri dzīvo novada lauku viensētās, nodrošināšanu ar sociālajām platībām, jo viņi vēlas dzīvot pilsētā. Ir brīvi labiekārtoti sociālie dzīvokļi Aizkalnē. Piedāvājam šo iespēju arī Preiļu pagasta vientuļajiem pensionāriem, ja viensētās ir apgrūtināta viņu sadzīve un sociālā aprūpe. Pie pašreizējām sociālā dzīvojamā fonda iespējām pašvaldība nevar nodrošināt lauku iedzīvotāju pārvietošanu uz Preiļu pilsētu. Preiļu novada dome nav saņēmusi pensionāru iesniegumus, kuros būtu lūgums pārvietot viņus, piemēram, no trīsistabu dzīvokļa uz vienistabas dzīvokli. Visā valstī darbojas reāls dzīvokļu tirgus. Pensionārs, tāpat  kā jebkurš, kam īpašumā ir privatizēts dzīvoklis, ja vēlas, to pārdod un nopērk citu. Īrētam dzīvoklim nepieciešamības gadījumā var meklēt maiņas variantus.


Ar katru gadu Preiļu novada dome piešķir vairāk līdzekļu sociālā dzīvojamā fonda uzturēšanai un izveidošanai. Pašlaik uzsākti remontdarbi A.Upīša ielā, kuru rezultātā divi dzīvokļi ar caurstaigājamām istabām, kas apgrūtina sadzīvi, tiks pārplānoti par istabām ar atsevišķu ieeju. Šogad plānots uzbūvēt dūmvadu Līču daudzdzīvokļu mājā, plānots izremontēt sociālās dzīvojamās mājas Pils ielā 4 koplietošanas telpas. Aizvadītajā gadā Preiļu novada dome savā pārziņā pārņēma vienu nepabeigtu dzīvojamo māju Aglonas ielā. Dzīvokļu problēmas ir aktuālas jebkurā pašvaldībā, jo vienmēr pieprasījums pēc dzīvokļiem ir lielāks par piedāvājumu. Būtiskākais ir cilvēku nodarbinātība un atalgojums par darbu, saņemtās pensijas lielums. Ja materiālais nodrošinājums ir normāls, tad cilvēki bez problēmām atrisina arī dzīvokļu jautājumus un nerodas problēmas ar komunālajiem maksājumiem.


Gribu informēt iedzīvotājus arī par to, ka jebkurš iedzīvotājs var lūgt pašvaldību izskatīt jautājumu par sociālā dzīvokļa statusa piešķiršanu viņa ģimenes īrētajam dzīvoklim. Ja šāds statuss tiks piešķirts, tad maznodrošinātām personām būs tiesības saņemt 70 % atlaidi par īri, kā tas ir jebkuram sociālās dzīvojamās platības īrniekam. Tiesa, pēc sociālā statusa piešķiršanas dzīvoklim īrnieks to nevarēs privatizēt vai mainīt.


Aina Iļjina,
Preiļu novada domes dzīvokļu jautājumu komisijas priekšsēdētāja

Pēdējās izmaiņas: 01.02.2005.